Iņ un Jan harmonija.

Vēl un vēl pārliecinos CIK ļoti cigunvingrošana palīdz transformāciju procesos, iet roku rokā ar psihoterapijām, dažādām statiskām elpošanas praksēm un pat jogai. Ciguns ir kā integrācija tam, ko iemācās jūsu smadzenes, kā enerģijas piešprice statiskām pozām un papildus dzirkstele panākumiem sportos, kur ir nepieciešams spēks, koncentrēšanās. Ciguns palīdz iekustināt enerģiju, panākt tās kustības daudzšķautņainību, daudzfunkcionalitāti, tas palīdz savienot, šķietami nesavienojamo, sasniegt ar vieglumu un pat nemanot, šķietami grūti sasniedzamo. Viss tas, ko stāsta teorētiskās un strukturētās lekcijās, pēkšņi, vienkārši ļaujot ķermenim kustēties kā ūdenszālei, pielec ātri un ar izpratni. Tas ne tikai ir saprotams ar galvu, bet caur ķermeņa kustību iedzīvinās ķermenī, līdz pat maina tavu būtību, tavu personību, veidu kā kusties un kā uztver apkārt notiekošo caur savu kustību.

Daudzos sportos, piem., tenisā, basketbolā, hokejā u.c. tiek vairāk nodarbināta viena ķermeņa puse. Kad es aktīvi spēlēju tenisu, pēc kāda laika pamanīju, ka esmu kļuvusi šķība, mana vadošā labā roka savilkta, pat īsāka un sasprindzinātāka nekā kreisā. Jau tā izteiktā asimetrija dēļ tenisa kļuva vēl izteiktāka. Taču tas noteikti nenozīmē, ka es nespēlēšu vairs tenisu, man tas ļoti patīk, stāstu to, lai demonstrētu, kas notiek ar mums, ja ilgstoši darām vienveidīgas kustības. Šobrīd, regulāri stiepjoties, un nedaudz arī atsvaidzinot atmiņā sajūtas, kādas ir jogojot, es vēl vairāk saprotu, kāpēc daudzus gadus atpakaļ vairākkārtēji mēģinājumi uzsākt jogošanu neuzrunāja. Joga manai būtībai ir pārāk ģeometriska, statiska, varbūt vienvirziena (trūkst plašuma un viegluma, ļaušanās). Atceros toreiz mana jogas pieredze beidzās ar sāpošu muguru, domāju, ka pārcentos, pārstiepos utt. Cigunā nekas tāds nav iespējams. Cigunojot, es sajūtu brīvību - to lielo brīvību, iekšējo brīvību, pēc kuras, varu derēt, ilgojas ikviens no mums. Tomēr jogas asanas vismaz dažas būtu jāzina katram cigunistam un arī tās jāpraktizē, lai izstieptos, lai sagrupētos, lai apzinātos sava ķermeņa ģeometriju. Apsurds rodās brīdī, kad jogotāji noliedz cigunu un cigunisti noliedz jogu. Tās ir divas, manuprāt, nesalīdzināmas prakses, jo tās ir tik ļoti atšķirīgas.

Visam, pilnīgi visam ir jābūt līdzsvarā, lai būtu veseli un harmoniski, lai būtu mieriņā, mierā, savā spēkā un veselībā. Un šo harmoniju rada daudzveidība - kustībās, ēdienā, cilvēkos, kas ap tevi. Tā pat kā pēc tumsas nāk gaisma, pēc dienas ir nakts, kā balts un melns.

Ar šo vēlējos ieskicēt manu šī brīža pārliecību, ka nav kāda viena garīga, transformējoša prakse vai sports, kas sniegs tev pilnības sajūtu, mieru, harmoniju un veselību. Ir vajadzīga līdzsvarota daudzveidība, ir nepieciešams radīt tev, tikai tev piemērotu unikālo komplektu, kas palīdzētu tev mainīties, mainīt dzīvi,uzlabot tās kvalitāti, iegūstot nevainojamu pašsajūtu un to VESELUMA sajūtu, pēc kuras mēs visi tik ļoti tiecamies.

Ja vaicāsiet, kāds ir mans šī brīža "MUST" komplektiņš IŅ un JAN harmonijai:

stiepšanās katru rītu

saullēkta meditācija (pēc iespējas, pieredzēt vairāk saullēktu), tas ir kolosālākais restarts, fantastiskākais atbalsts transformāciju procesos, būt lieciniekam jaunam sākumam un noticēt savam jaunam sākumam tādam, kādu to vēlos. Lai tas būtu tikai jaunas dienas sākums, bet varbūt tas būs jaunas dzīves sākums? Katram pēc vajadzības.

Ciguns, ciguns, ciguns (katru dienu). Kā jau minēju, ciguns noderēs jums un būs draudzīgs pavadonis (kā tāds Labradors, suns, kas maigi, gudri un klusām pavada.. Un tas aizved līdz galamērķim)

Garas pastaigas, tālu iešana, dabas baudīšana un apzinātas, jaudīgas, uz priekšu virzošas kustības, kuru laikā bez apceres, vienkārši liec ķermenim doties, pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas apzinātāk tajā ātrumā. Katrs solis apzināts, stiprinot Zemes elementu, vēl vairāk esot savā spēkā.

Sports -teniss, peldēšana, jāšana, kalpnu slēpošana.

garīgā barība - kāda laba filma, grāmata, audiolekcija, vai kāds transformāciju kurss.

laika pavadīšana vienai, vienatnē- meditācijās, pastaigās, klusumā, klusējot, klausoties, vērojot.

Sēdēšana online dažādās lekcijās, kursos utt., paņem tik daudz mūsu laika. Piedāvājums ar katru brīdi kļūst arvien plašāks, izklausās viss tik labi. Tomēr tas paņem tik daudz laika, nozog mūsu kustības.

Paldies Dievam, visā šajā es nejūtos slikti, ka esmu viena no tām, kas aicina cilvēkus būt online, jo rosinu cilvēkiem KUSTĒTIES. Jo siltāks kļūs, jo vairāk cilvēku nu jau visā psaulē, varēs paņemt savus telefonu un datorus un iet laukā - sākumā kustēties ar mani, tad patstāvīgi atkārtot apgūto un izjust saplūsmi ar VISU, kas apkārt - jūra, mežs, vējš, putni....

Aicinu visus un ikvienu, veikt "ravēšanu" tajās online nodarbībās, kursos un lekcijās, kuros sevi esat ievilkuši. Pavaicājiet sev - cik daudz laika tas jums atņem? Tā dārgā laika, ko jūs varētu pavadīt kustībā, baudot dabu, elpojot tīru un laižot sev cauri dziedinošu dabas spēku. Tikai kustoties to patiesi, līdz smalkumiem var pieredzēt. Tikai kustoties un elpojot, vari izstrādāt kaut ko vai radīt. Kad šo pateicu kādam profesionālam elpošanas nodarbību pasniedzējam, viņš tūdaļ savā kursā ieviesa kustību nodarbības. Smaidu, jo tā ir patiesība. Zināšanas, pierakstīšana, lasīšana, klausīšanās bez kustības, bez praktizēšanas, bez darbības, paliks tikai par enerģiju, kura, to nedarnbinot, stagnēs, radot vēl un vēl jaunus blokus, neizstrādātas emocijas, kuras, kā zinām, ar laiku var pāraugt saviktu plecu, sāpošu galvu, stīvu locitāvu formā un pasarg Dies' par ko nopietnāku!

Dodamies, kustamies. Cigunojam. Es vēlos, lai visi pie datoriem sēdošie cilvēki un tie, kas daudz raksta un runā par trauksmēm un panikām,to laiku, ko pavada rakstot FB rakstus un prātojot kā atbildēt uz komentāriem zem raksta, labāk veltītu kopā ar visiem mums - cigunistiem, vingrojot!

Cik daudz reižu vairāk priecīgu un veselu cilvēku uz pasaules būtu

Sirsnībā. Zita